Eiropas pētniecības un izstrādes ekosistēmas attīstība

Farmaceitiskie un ar ķīmiju saistītie uzņēmumi ir izteikuši nožēlu par regulējuma negatīvo ietekmi uz inovāciju un nesen tika pieņemts lēmums $2.4bn no Eiropas Komisijas vadošās zinātniskās pētniecības programmas "Apvārsnis 2020". Turpretī ASV mērķis ir palielināt nākamajos piecos gados Nacionālo veselības institūtu budžets ir palielināts par gandrīz $9miljardu, un ieguldījumi infrastruktūrā ir veicinājuši plaukstošus pētniecības centrus Bostonā un Sanfrancisko. Ķīna virzās vēl tālāk, apsteidzot ASV ārvalstu investīciju piesaistē pētniecībai un izstrādei; pieaug arī valsts valsts finansētā pētniecība un izstrāde. Turklāt Eiropai joprojām ir arī citi izaicinājumi. Saskaņā ar Anne Glover, kura nesen atkāpās no ES galvenā zinātniskā padomnieka amata, viens no risinājumiem varētu būt bailīgas attieksmes pret risku pārvarēšana.

Kā pierādījums tam, ka ASV apsteidz Eiropu, tiek minēti arī patenti. Lielākām, daudznacionālām pētniecības organizācijām ilgi gaidītā vienotā Eiropas patentu sistēma izstrādes stadijā varētu atvieglot jaunu produktu izstrādi, samazinot patentu iesniegšanas, atjaunošanas un aizstāvēšanas izmaksas. Taču pastāv arī risks - patenta zaudēšana saskaņā ar jauno sistēmu nozīmētu aizsardzības zaudēšanu visā Eiropā, nevis vienā atsevišķā valstī. Taču jāņem vērā arī kvantitāte un kvalitāte, ņemot vērā ne tikai patentu apjomu, bet arī komerciāli veiksmīgu patentu skaitu: cik no tiem kļūst par komerciāli dzīvotspējīgiem un ienākumus nesošiem produktiem tirgū? To kopīga uzskaite trīs līdz desmit gadu laikā varētu kļūt par daudz precīzāku rādītāju produktivitātes un inovāciju rādītājam starp šiem reģioniem.

Tātad izaicinājums ir pārvērst privāto un publisko finansējumu praktiski izmantojamās zināšanās un, savukārt, pārvērst šīs zināšanas atpakaļ ieņēmumos. Šis zināšanu pārvaldības un izmantošanas process labākajā gadījumā ir sarežģīts un ietver cilvēciskos, tehnoloģiskos un organizatoriskos faktorus. Šie faktori ir vēl sarežģītāki arvien vairāk sadarbojoties pētniecības un izstrādes vidē, kur kļūst par normu, ka jebkurā projektā iesaistās vairākas ieinteresētās personas, kas piekļūst un ievada datus no dažādām ierīcēm un vietām. A nesenais ziņojums uzsvēra arī problēmas, kas saistītas ar programmām, kurās iesaistītas akadēmiskās aprindas un rūpniecība, jo zināšanas var "iesprostoties" un izraisīt neapmierinātību un neskaidrības.

Šādos ierobežotos budžeta apstākļos pētniecības un izstrādes funkcijām būs vēl svarīgāk izveidot vienotu datu avotu - vienotu zināšanu punktu. Ieviešot drošu, visaptverošu sistēmu, kas nodrošina pētniecības datu pieejamību un meklēšanu, tiks samazināta laika un naudas izšķērdēšana atkārtotam darbam un palielināts ātrums, kādā pētniecības un izstrādes grupas var eksperimentēt, izstrādāt un ieviest tirgū jaunus produktus. Eiropas organizācijām, kas vēlas iekarot augstāku vietu pasaules mērogā, tas būs ļoti svarīgi.